30|10|2019
Saeimā top Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums
Saeimā ir iesniegts likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”, ar kuru ieviestas Eiropas Savienības prasības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Tiek paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā šī gada 1. decembrī.
Likums attiecas uz visām personām, kas sniedz starpniecības pakalpojumu nekustamā īpašuma jomā, – kā fiziskām, tā juridiskām. Ar starpniecības pakalpojumiem likumprojektā tiek saprotas šādas darbības:
1) nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšana;
2) darījumu slēgšanai nepieciešamo sarunu vešana un dokumentu sagatavošana;
3) darījumu noteikumu sagatavošana un izskaidrošana.
Likums paredz obligātu prasību visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām, tikt ierakstītiem speciālā reģistrā, kura uzturētājs būs Ekonomikas ministrija. Tādējādi no 2020. gada 1. janvāra starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai reģistrā iekļautās personas. Reģistrācijas pienākums neatteiksies uz zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem revidentiem un to apvienībām.
Likumprojekts 6. pants uzskaita arī citus obligātus kritērijus, kuri tiek izvirzītas nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā:
1) pienākumu izveidot un uzturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu;
2) par pakalpojumu sniedzēju nevarēs būt fiziska persona, kura sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu;
3) par pakalpojumu sniedzēju nevarēs būt juridiska persona, kurai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija vai tiesību ierobežošana;
4) pakalpojumu sniedzējam ir jāapdrošina savas darbības risks.
Ja persona vēlas sniegt starpniecības pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, tai būs jāiesniedz iesniegums Ekonomikas ministrijā. Ja persona atbilst visām likuma prasībām, Ekonomikas ministrija pieņems lēmumu par personas iekļaušanu reģistrā.
Pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai uz rakstveida līguma pamata, turklāt pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz klientiem visa patiesā informācija par nekustamo īpašumu, tai skaitā par tā apgrūtinājumiem, nodokļa parādiem utt. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums sniegt informāciju Ekonomikas ministrijai par noslēgtajiem starpniecības līgumiem.
Ja Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut personu reģistrā vai par personas izslēgšanu no tā, lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā.
Likumprojekts pieejams:
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/3176C939442B458FC225849A00367808?OpenDocument
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo normatīvo aktu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Likums attiecas uz visām personām, kas sniedz starpniecības pakalpojumu nekustamā īpašuma jomā, – kā fiziskām, tā juridiskām. Ar starpniecības pakalpojumiem likumprojektā tiek saprotas šādas darbības:
1) nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšana;
2) darījumu slēgšanai nepieciešamo sarunu vešana un dokumentu sagatavošana;
3) darījumu noteikumu sagatavošana un izskaidrošana.
Likums paredz obligātu prasību visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām, tikt ierakstītiem speciālā reģistrā, kura uzturētājs būs Ekonomikas ministrija. Tādējādi no 2020. gada 1. janvāra starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai reģistrā iekļautās personas. Reģistrācijas pienākums neatteiksies uz zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem revidentiem un to apvienībām.
Likumprojekts 6. pants uzskaita arī citus obligātus kritērijus, kuri tiek izvirzītas nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā:
1) pienākumu izveidot un uzturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu;
2) par pakalpojumu sniedzēju nevarēs būt fiziska persona, kura sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu;
3) par pakalpojumu sniedzēju nevarēs būt juridiska persona, kurai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija vai tiesību ierobežošana;
4) pakalpojumu sniedzējam ir jāapdrošina savas darbības risks.
Ja persona vēlas sniegt starpniecības pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, tai būs jāiesniedz iesniegums Ekonomikas ministrijā. Ja persona atbilst visām likuma prasībām, Ekonomikas ministrija pieņems lēmumu par personas iekļaušanu reģistrā.
Pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai uz rakstveida līguma pamata, turklāt pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz klientiem visa patiesā informācija par nekustamo īpašumu, tai skaitā par tā apgrūtinājumiem, nodokļa parādiem utt. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums sniegt informāciju Ekonomikas ministrijai par noslēgtajiem starpniecības līgumiem.
Ja Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut personu reģistrā vai par personas izslēgšanu no tā, lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā.
Likumprojekts pieejams:
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/3176C939442B458FC225849A00367808?OpenDocument
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo normatīvo aktu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
