13|11|2019
SLEPENA DARBINIEKU VIDEONOVĒROŠANA, PASTĀVOT SAPRĀTĪGĀM ŠAUBĀM PAR DARBINIEKU NELIKUMĪGU RĪCĪBU, IR ATTAISNOJAMA
Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 17. oktobra spriedums lietā López Ribalda and Others v. Spain.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta ir pasludinājusi spriedumu lietā, atzīstot, ka darbinieku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu, darba devējam veicot darbinieku slepenu videonovērošanu, nav pārkāptas.
2009. gadā kāda Spānijas lielveikala vadītājs konstatēja būtiskas nesakritības starp krājumu līmeni un pārdošanas rādītājiem, atsevišķos mēnešos konstatējot pat 20 000 EUR lielus zaudējumus. Šo konstatēto zaudējumu un aizdomu par darbinieku īstenotām zādzībām rezultātā, vadītājs uzsāka iekšējo izmeklēšanu, tostarp uzstādot gan redzamas, gan arī slēptas videonovērošanas kameras, kas bija vērstas uz kasēm, kā arī zonām, kur visefektīvāk ir iespējams novērot visus veikala darbiniekus. Kārtējās darbinieku sapulces laikā tika izklāstīta informācija par uzstādītajām redzamajām videonovērošanas kamerām un to uzstādīšanas mērķi.
Jau pēc 10 dienām videonovērošanas kameru ieraksti atklāja, ka atsevišķi darbinieku veic preču zādzības un pat palīdz lielveikala apmeklētājiem un citiem darbiniekiem īstenot tādas pašas noziedzīgas darbības. Rezultātā 14 darbiniekiem tika uzteikts darba līgums, tostarp sūdzības iesniedzējiem.
Spriedumā ECT nošķīra to privātuma līmeni, ko darbinieks var paredzēt, pamatojoties uz viņa atrašanos veikalā – privātās telpās kā labieriecību telpas videonovērošana ir kategoriski aizliegtu, citastarp tādās vietās kā lielveikala telpas, kas ir pieejamas plašākam personu lokam, šis aizsargājamā privātuma līmenis ir zemāks.
ECT norādīja, ka nelielas aizdomas par darbinieku nelikumīgu rīcību nav pietiekams pamats slepenai novērošanai, tomēr pamatotas aizdomas par nopietna pārkāpuma izdarīšanu, kas tostarp ir pamatots ar reāliem materiāliem zaudējumiem kā pierādījumiem, ir pietiekams pamatojums šādas novērošanas īstenošanai.
Attiecībā uz tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, ECT norādīja, ka sūdzības iesniedzējiem bija radīta iespēja apstrīdēt videoierakstu izmantošanu un nacionālās tiesas ir sniegušas izsmeļošu pamatojumu savos lēmumus par minēto videoierakstu leģitimitāti.
Spriedums pieejams:
http://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-197098
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta ir pasludinājusi spriedumu lietā, atzīstot, ka darbinieku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu, darba devējam veicot darbinieku slepenu videonovērošanu, nav pārkāptas.
2009. gadā kāda Spānijas lielveikala vadītājs konstatēja būtiskas nesakritības starp krājumu līmeni un pārdošanas rādītājiem, atsevišķos mēnešos konstatējot pat 20 000 EUR lielus zaudējumus. Šo konstatēto zaudējumu un aizdomu par darbinieku īstenotām zādzībām rezultātā, vadītājs uzsāka iekšējo izmeklēšanu, tostarp uzstādot gan redzamas, gan arī slēptas videonovērošanas kameras, kas bija vērstas uz kasēm, kā arī zonām, kur visefektīvāk ir iespējams novērot visus veikala darbiniekus. Kārtējās darbinieku sapulces laikā tika izklāstīta informācija par uzstādītajām redzamajām videonovērošanas kamerām un to uzstādīšanas mērķi.
Jau pēc 10 dienām videonovērošanas kameru ieraksti atklāja, ka atsevišķi darbinieku veic preču zādzības un pat palīdz lielveikala apmeklētājiem un citiem darbiniekiem īstenot tādas pašas noziedzīgas darbības. Rezultātā 14 darbiniekiem tika uzteikts darba līgums, tostarp sūdzības iesniedzējiem.
Spriedumā ECT nošķīra to privātuma līmeni, ko darbinieks var paredzēt, pamatojoties uz viņa atrašanos veikalā – privātās telpās kā labieriecību telpas videonovērošana ir kategoriski aizliegtu, citastarp tādās vietās kā lielveikala telpas, kas ir pieejamas plašākam personu lokam, šis aizsargājamā privātuma līmenis ir zemāks.
ECT norādīja, ka nelielas aizdomas par darbinieku nelikumīgu rīcību nav pietiekams pamats slepenai novērošanai, tomēr pamatotas aizdomas par nopietna pārkāpuma izdarīšanu, kas tostarp ir pamatots ar reāliem materiāliem zaudējumiem kā pierādījumiem, ir pietiekams pamatojums šādas novērošanas īstenošanai.
Attiecībā uz tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, ECT norādīja, ka sūdzības iesniedzējiem bija radīta iespēja apstrīdēt videoierakstu izmantošanu un nacionālās tiesas ir sniegušas izsmeļošu pamatojumu savos lēmumus par minēto videoierakstu leģitimitāti.
Spriedums pieejams:
http://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-197098
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
