20|11|2019
Top jauns preču zīmju regulējums
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Preču zīmju likumu, ar kuru tiek ieviestas Eiropas Savienības (ES) direktīvas 2015/2436 prasības. Paredzēts, ka izstrādātais likumprojekts stāsies spēkā 2021. gadā, līdz ar ko zaudēs spēku 1999. gada likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.
Jaunā likumprojekta mērķis ir atjaunot preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumu un ieviest ES direktīvas 2015/2436 prasības par preču zīmju aizsardzību. Salīdzinājumā ar veco regulējumu jaunajā ir būtiski palielināts to apzīmējumu klāsts, kas var veidot preču zīmes. Tādējādi preču zīmes var veidot arī novietojuma zīmes, ornamenta zīmes, krāsu zīmes, skaņu zīmes, kustību zīmes, multivides zīmes un hologrāfiskas zīmes.
Likums ievieš arī jaunu zīmes veidu – sertifikācijas zīmi jeb zīmi, kuru lieto tādu preču vai pakalpojumu apzīmēšanai, kurus šīs zīmes īpašnieks sertificējis attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, un kura ļauj attiecīgās preces vai pakalpojumus atšķirt no tādām precēm vai pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti. Tomēr likums izvirza prasību, ka sertifikācijas zīmes īpašnieks nevar būt persona, ka veic saimniecisko darbību, kas ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tas sertificē.
Preču zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt ne vien fiziskas un juridiskas personas, bet arī personālsabiedrības un citi subjekti, kas spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, slēgt darījumus, būt par prasītāju un atbildētāju. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jaunais likums paredz plašākas preču zīmju īpašnieku izņēmuma tiesības, kas aptver ne tikai iespēju aizliegt citām personām izmantot jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī tādus apzīmējumus, kas ir sajaucami līdzīgi tā preču zīmei. Kā jauninājums ir paredzētas īpašnieka izņēmuma tiesības attiecībā uz tranzīta precēm, proti, preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut citām personām ievest Latvijā tādas preces, kas marķētas ar apzīmējumu, kurš identisks tā preču zīmei, ja šīs preces Latvijā netiek laistas saimnieciskajā apgrozībā.
Likumprojekts paredz, ka preču zīmes pieskaitāmas kustamajai mantai, līdz ar to tās var atsavināt, ieķīlāt un citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā. Likumprojekta VI nodaļa nosaka kārtību, kādā jāvēršas pret personu par tiesību uz preču zīmi pārkāpumiem. Proti, preču zīmes īpašnieks vai licenciāts var celt prasību par pārkāpuma izbeigšanu vai novēršanu, pagātnē notikuša pārkāpuma atkārtošanās riska novēršanu, nākotnē iespējama pārkāpuma novēršanu, kā arī zaudējumu atlīdzību. Likums paredz arī vairākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, pienākumrīkojumu veikt kādu darbību vai atturēties no tās pārkāpuma novēršanas nolūkā.
Likumā ir aprakstīta preču zīmju reģistrācijas kārtība Patentu valdē, turklāt Ministru kabinets izstrādās virkni noteikumu, kas detalizēs šo kārtību. Likumā ir iekļauta arī administratīvā atbildība preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā.
Likumprojekts ir pieejams:
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/256FA5C6A3C4B3EFC225847E0022DEBB?OpenDocument#b
Direktīva ir pieejama:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015L2436
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo normatīvo aktu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Jaunā likumprojekta mērķis ir atjaunot preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumu un ieviest ES direktīvas 2015/2436 prasības par preču zīmju aizsardzību. Salīdzinājumā ar veco regulējumu jaunajā ir būtiski palielināts to apzīmējumu klāsts, kas var veidot preču zīmes. Tādējādi preču zīmes var veidot arī novietojuma zīmes, ornamenta zīmes, krāsu zīmes, skaņu zīmes, kustību zīmes, multivides zīmes un hologrāfiskas zīmes.
Likums ievieš arī jaunu zīmes veidu – sertifikācijas zīmi jeb zīmi, kuru lieto tādu preču vai pakalpojumu apzīmēšanai, kurus šīs zīmes īpašnieks sertificējis attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, un kura ļauj attiecīgās preces vai pakalpojumus atšķirt no tādām precēm vai pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti. Tomēr likums izvirza prasību, ka sertifikācijas zīmes īpašnieks nevar būt persona, ka veic saimniecisko darbību, kas ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tas sertificē.
Preču zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt ne vien fiziskas un juridiskas personas, bet arī personālsabiedrības un citi subjekti, kas spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, slēgt darījumus, būt par prasītāju un atbildētāju. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jaunais likums paredz plašākas preču zīmju īpašnieku izņēmuma tiesības, kas aptver ne tikai iespēju aizliegt citām personām izmantot jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī tādus apzīmējumus, kas ir sajaucami līdzīgi tā preču zīmei. Kā jauninājums ir paredzētas īpašnieka izņēmuma tiesības attiecībā uz tranzīta precēm, proti, preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut citām personām ievest Latvijā tādas preces, kas marķētas ar apzīmējumu, kurš identisks tā preču zīmei, ja šīs preces Latvijā netiek laistas saimnieciskajā apgrozībā.
Likumprojekts paredz, ka preču zīmes pieskaitāmas kustamajai mantai, līdz ar to tās var atsavināt, ieķīlāt un citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā. Likumprojekta VI nodaļa nosaka kārtību, kādā jāvēršas pret personu par tiesību uz preču zīmi pārkāpumiem. Proti, preču zīmes īpašnieks vai licenciāts var celt prasību par pārkāpuma izbeigšanu vai novēršanu, pagātnē notikuša pārkāpuma atkārtošanās riska novēršanu, nākotnē iespējama pārkāpuma novēršanu, kā arī zaudējumu atlīdzību. Likums paredz arī vairākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, pienākumrīkojumu veikt kādu darbību vai atturēties no tās pārkāpuma novēršanas nolūkā.
Likumā ir aprakstīta preču zīmju reģistrācijas kārtība Patentu valdē, turklāt Ministru kabinets izstrādās virkni noteikumu, kas detalizēs šo kārtību. Likumā ir iekļauta arī administratīvā atbildība preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā.
Likumprojekts ir pieejams:
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/256FA5C6A3C4B3EFC225847E0022DEBB?OpenDocument#b
Direktīva ir pieejama:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015L2436
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo normatīvo aktu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
