19|12|2019
DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU KOPĪBAS ĪPAŠĀ TIESĪBU SUBJEKTĪBA UN AR TO SAISTĪTĀS ĪPATNĪBAS
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir pieņēmis spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019, kas tika izskatīta sakarā ar atbildētājas kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 31. maija spriedumu par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (Pārvaldnieks) prasību pret personu par parāda piedziņu, kas daļēji tika apmierināta. Senāts minēto Zemgales apgabaltiesas (Apgabaltiesa) spriedumu atcēla un lietu prasības apmierinātajā daļā nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Līdz 2011. gada aprīlim dzīvojamās mājas dzīvokļu un arī neapdzīvojamo telpu īpašnieki (tostarp, atbildētāja) nebija pārņēmuši konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Līdz ar to šo pašvaldības pienākumu īstenoja Pārvaldnieks, pamatojoties uz starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Pārvaldnieku noslēgto nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu un dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu. Izrietoši atbildētājai kā konkrētās neapdzīvojamās telpas īpašniecei bija pienākums segt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus, kā arī norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar šīs telpas lietošanu.
Pirmās instances tiesa norādīja, ka prasība par parāda piedziņu ir noilgusi, jo ir iestājies Komerclikuma (KCL) 406. pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš. Tomēr Apgabaltiesa šo apsvērumu atzina par kļūdainu, jo starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Pārvaldnieku būtībā ir noslēgts pilnvarojuma līgums Civillikuma (CL) 2289. panta izpratnē un līdz ar to prasījuma noilguma termiņš ir piemērojams atbilstoši CL 1895. pantam.
Senāts norādīja, ka Apgabaltiesa ir nepamatoti piemērojusi CL 2289. pantu, nevis KCL 406. pantā paredzēto noilguma termiņu, jo Pārvaldnieks kā pakalpojumu sniedzējs ir uzskatāms par komersantu un šāda veida prasībās par parāda piedziņu par sniegtajiem pakalpojumiem Pārvaldnieks nepārstāv dzīvokļu kopību.
Senāts tāpat atkārtoti uzsvēra dzīvokļu īpašnieku kopības tiesību subjektības būtību, norādot, ka tā ir īpaša veida tiesību subjekts jeb sabiedrība, kas pilnībā neatbilst kādam Latvijas civiltiesību sistēmā jau atzītajiem tiesību subjektu veidiem. Persona, kļūstot par dzīvokļa īpašnieku, iekļaujas dzīvokļu īpašnieku kopībā kā tiesību subjektā un kļūst par šīs personu apvienības biedru. Tādējādi tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām par jautājumiem, kas ir saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldību, stājas dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis katrs dzīvokļa īpašnieks individuāli.
Informācija par spriedumu pieejama:
http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/civillietu-departamenta/senata-civillietu-departaments-atzist-dzivoklu-ipasnieku-kopibu-par-ipasa-veida-tiesibu-subjektu-un-norada-uz-sada-statusa-tiesiskajam-sekam-9867?
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Līdz 2011. gada aprīlim dzīvojamās mājas dzīvokļu un arī neapdzīvojamo telpu īpašnieki (tostarp, atbildētāja) nebija pārņēmuši konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Līdz ar to šo pašvaldības pienākumu īstenoja Pārvaldnieks, pamatojoties uz starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Pārvaldnieku noslēgto nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu un dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu. Izrietoši atbildētājai kā konkrētās neapdzīvojamās telpas īpašniecei bija pienākums segt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus, kā arī norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar šīs telpas lietošanu.
Pirmās instances tiesa norādīja, ka prasība par parāda piedziņu ir noilgusi, jo ir iestājies Komerclikuma (KCL) 406. pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš. Tomēr Apgabaltiesa šo apsvērumu atzina par kļūdainu, jo starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Pārvaldnieku būtībā ir noslēgts pilnvarojuma līgums Civillikuma (CL) 2289. panta izpratnē un līdz ar to prasījuma noilguma termiņš ir piemērojams atbilstoši CL 1895. pantam.
Senāts norādīja, ka Apgabaltiesa ir nepamatoti piemērojusi CL 2289. pantu, nevis KCL 406. pantā paredzēto noilguma termiņu, jo Pārvaldnieks kā pakalpojumu sniedzējs ir uzskatāms par komersantu un šāda veida prasībās par parāda piedziņu par sniegtajiem pakalpojumiem Pārvaldnieks nepārstāv dzīvokļu kopību.
Senāts tāpat atkārtoti uzsvēra dzīvokļu īpašnieku kopības tiesību subjektības būtību, norādot, ka tā ir īpaša veida tiesību subjekts jeb sabiedrība, kas pilnībā neatbilst kādam Latvijas civiltiesību sistēmā jau atzītajiem tiesību subjektu veidiem. Persona, kļūstot par dzīvokļa īpašnieku, iekļaujas dzīvokļu īpašnieku kopībā kā tiesību subjektā un kļūst par šīs personu apvienības biedru. Tādējādi tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām par jautājumiem, kas ir saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldību, stājas dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis katrs dzīvokļa īpašnieks individuāli.
Informācija par spriedumu pieejama:
http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/civillietu-departamenta/senata-civillietu-departaments-atzist-dzivoklu-ipasnieku-kopibu-par-ipasa-veida-tiesibu-subjektu-un-norada-uz-sada-statusa-tiesiskajam-sekam-9867?
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
