Aktualitātes

05|02|2020

Top negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma regulējums

Ministru kabinetā tiek izstrādāts Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas atteiksies uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegāžu ķēdēm, un tā mērķis tai skaitā ir ierobežot nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. Ar jauno likumu tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē (Direktīva Nr. 2019/633/ES).

Likumprojekta 5. pants neizsmeļoši uzskaita darbības, kas uzskatāmas par negodīgu tirdzniecības praksi. Par negodīgu tirdzniecības praksi tai skaitā uzskatāmas šādas pircēja darbības:

1) tādu grozījumu izdarīšana preču piegādes līgumā, kas attiecas uz piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu;
2) tādu maksājumu pieprasīšana, kas neattiecas uz lauksaimniecības vai pārtikas preču pārdošanu;
3) atlīdzības pieprasīšana par tādiem zaudējumiem, ka nav radušies lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ;
4) kompensācijas pieprasīšana no piegādātāja par izmaksām, kas saistītas ar klientu sūdzību izskatīšanu, ja vien šīs sūdzības nav pamatotas ar piegādātāja rīcību;
5) nepārdoto lauksaimniecības un pārtikas preču atdošana, nesamaksājot par tām vai par to iznīcināšanu;
6) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu;
7) komercnoslēpumu nelikumīga iegūšana un izpaušana;
8) pasūtījumu atcelšana īsā termiņā;
9) preču nepieņemšana no piegādātāja, ja šīm precēm nav beidzies derīguma termiņš;
10) zemāku cenu noteikšana, ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties par citām cenām.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā ir aizliegts piegādātājam izvirzīt šādas prasības:

1) maksāt atlīdzību par līguma slēgšanu;
2) maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietās;
3) kompensēt izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu;
4) pieņemt atpakaļ nepārdotās preces;
5) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas;
6) noteikt un piemērot netaisnīgus termiņus norēķiniem.

Konkurences padome ir par likuma ievērošanu atbildīgā iestāde, kas arī izstrādās vadlīnijas likuma piemērošanai. Konkurences padome varēs ierosināt lietu par likuma pārkāpumu vai nu uz iesnieguma pamata, vai pēc savas iniciatīvas.

Ja Konkurences padome konstatēs likuma pārkāpumu, kas var radīt kaitējumu piegādātājam, tā varēs pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Ar šo pagaidu noregulējumu Konkurences padome varēs noteikt pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās.

Par likuma pārkāpumiem Konkurences padome varēs piemēros sodu mazumtirgotājam līdz 0.2 procentiem no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā. Sodu arī piemēros par tiesiskā pienākuma nepildīšanu. Konkurences padomes lēmumus varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Likums attiecas uz:

1) pircēju, kas nav publisko iepirkumu pasūtītājs, ja tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 EUR;
2) publisko iepirkumu pasūtītāju;
3) nepārtikas preču mazumtirgotāju.

Piegādātājiem ir tiesības celt prasību pret pircējiem Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, prasot zaudējumu atlīdzību par negodīgu tirdzniecības praksi.


Likumprojekts un anotācija pieejami:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40483500


Lai iegūtu plašāku informāciju par šo normatīvo aktu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv




 
 
 
 
Sākums
 
© 2024 AZANDA & ASSOCIATES
Privātuma politika
Created:
»