12|02|2020
VALDES LOCEKĻA SAISTĪBU MANTOJAMĪBAS IESPĒJAMĪBA
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-426/2020
Ar Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 19. janvāra lēmumu tika atcelts Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 5. septembra lēmums un lieta tika nodota izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā. 2017. gada 12. decembrī MSIA "ORNI" (MSIA) administrators cēla prasību pret personu A. un personu B., no kurām lūdzis solidāri piedzīt MSIA labā zaudējumus 88 843,54 EUR un no personas A. MSIA labā zaudējumus 18 359,14 EUR. Ar Vidzemes rajona tiesas Madonā 2019. gada 8. februāra spriedumu prasība apmierināta.
Par 2019. gada 8. februāra spriedumu persona A. iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā. Taču, konstatējot, ka persona B. 2019. gada 4. maijā ir mirusi, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pieņēma lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 1. punktu, tiesvedību apturēt līdz atbildētāja tiesību pārņēmēja noskaidrošanai. Par šo lēmumu MSIA administrators iesniedza blakus sūdzību, lūdzot to atcelt.
Senāts blakus sūdzībā ietvertajam argumentam, ka lietas izskatīšana ir iespējama, negaidot personas B. tiesību pārņēmēja noskaidrošanu, faktiski piekrita, taču savu motivāciju balstīja uz citiem, ne MSIA administratora minētajiem, argumentiem. Senāts norāda, ka tiesai, lemjot par tiesvedības apturēšanu situācijā, kad lietas dalībnieks ir miris, ir jānoskaidro, vai strīdus pamatā esošā tiesiskā attiecība pēc sava rakstura pieļauj atbildētāja procesuālo tiesību pārņemšanu. Atbilstoši Civillikuma 705. panta regulējumam uz mantinieku pāriet arī mantojuma atstājēja saistības, izņemot tīri personiskās saistības jeb tādas, kas tieši saistītas ar pašu matojuma atstājēja personu vai viņa personisko atbildību.
Senāts secina, ka valdes locekļa statuss un viņa darbības ir saistītas ar mantojuma atstājēja peronu jeb no likuma izrietošu personiski uzņemtu atbildību pret sabiedrību. Tāpat Senāts akcentē, ka paskaidrojumu sniegšana par īstenotajiem darījumiem un valdes locekļu lomu tajos ir veids, kā valdes loceklis var atspēkot pret viņu izvirzītās pretenzijas. Savukārt mantinieki šos Maksātnespējas likuma 72.¹ pantā norādītos apstākļus nezina un nevarētu zināt.
Jo vairāk, Senāts norāda, ka prasībās, kuras ir pamatotas ar Maksātnespējas likuma 72.¹ pantu, darbojas valdes locekļa vainojamības prezumpcija. Šāda valdes locekļa saistība nevar pāriet uz tā mantiniekiem, jo tādā gadījumā arī pret viņiem būtu piemērojama šī prezumpcija, ko tie objektīvi nebūtu spējīgi atspēkot. Valdes locekļa saistība ir mantojama, ja tā atbildība ir noteikta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo tikai tā šī saistība iegūst noteiktību.
Pieejams:
http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Ar Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 19. janvāra lēmumu tika atcelts Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 5. septembra lēmums un lieta tika nodota izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā. 2017. gada 12. decembrī MSIA "ORNI" (MSIA) administrators cēla prasību pret personu A. un personu B., no kurām lūdzis solidāri piedzīt MSIA labā zaudējumus 88 843,54 EUR un no personas A. MSIA labā zaudējumus 18 359,14 EUR. Ar Vidzemes rajona tiesas Madonā 2019. gada 8. februāra spriedumu prasība apmierināta.
Par 2019. gada 8. februāra spriedumu persona A. iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā. Taču, konstatējot, ka persona B. 2019. gada 4. maijā ir mirusi, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pieņēma lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 1. punktu, tiesvedību apturēt līdz atbildētāja tiesību pārņēmēja noskaidrošanai. Par šo lēmumu MSIA administrators iesniedza blakus sūdzību, lūdzot to atcelt.
Senāts blakus sūdzībā ietvertajam argumentam, ka lietas izskatīšana ir iespējama, negaidot personas B. tiesību pārņēmēja noskaidrošanu, faktiski piekrita, taču savu motivāciju balstīja uz citiem, ne MSIA administratora minētajiem, argumentiem. Senāts norāda, ka tiesai, lemjot par tiesvedības apturēšanu situācijā, kad lietas dalībnieks ir miris, ir jānoskaidro, vai strīdus pamatā esošā tiesiskā attiecība pēc sava rakstura pieļauj atbildētāja procesuālo tiesību pārņemšanu. Atbilstoši Civillikuma 705. panta regulējumam uz mantinieku pāriet arī mantojuma atstājēja saistības, izņemot tīri personiskās saistības jeb tādas, kas tieši saistītas ar pašu matojuma atstājēja personu vai viņa personisko atbildību.
Senāts secina, ka valdes locekļa statuss un viņa darbības ir saistītas ar mantojuma atstājēja peronu jeb no likuma izrietošu personiski uzņemtu atbildību pret sabiedrību. Tāpat Senāts akcentē, ka paskaidrojumu sniegšana par īstenotajiem darījumiem un valdes locekļu lomu tajos ir veids, kā valdes loceklis var atspēkot pret viņu izvirzītās pretenzijas. Savukārt mantinieki šos Maksātnespējas likuma 72.¹ pantā norādītos apstākļus nezina un nevarētu zināt.
Jo vairāk, Senāts norāda, ka prasībās, kuras ir pamatotas ar Maksātnespējas likuma 72.¹ pantu, darbojas valdes locekļa vainojamības prezumpcija. Šāda valdes locekļa saistība nevar pāriet uz tā mantiniekiem, jo tādā gadījumā arī pret viņiem būtu piemērojama šī prezumpcija, ko tie objektīvi nebūtu spējīgi atspēkot. Valdes locekļa saistība ir mantojama, ja tā atbildība ir noteikta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo tikai tā šī saistība iegūst noteiktību.
Pieejams:
http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
