05|03|2020
Spēkā stājas jaunais Preču zīmju likums
Šī gada 6. martā spēkā stāsies Preču zīmju likums, līdz ar ko likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” zaudēs spēku. Jaunais likums ievieš prasības, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču. Preču zīmju likums regulē arī jautājumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kā arī sertifikācijām zīmēm.
Preču zīmju likums papildina apzīmējumu klāstu, kas var veidot preču zīmes. Tā, piemēram, preču zīmes var veidot arī skaņu zīmes, kustību zīmes, ornamenta zīmes u.c. Preču zīmju likums arī paredz, ka preču zīmes īpašnieks var būt personu apvienība, ja tā spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, kā arī slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.
Būtisks jauninājums ir preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības attiecībā uz precēm, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā. Proti, reģistrētās preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut citām personām saimnieciskajā apritē Latvijā ievest arī preces, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp to iepakojums, ir ievestas no trešajām valstīm un ir bez preču zīmes īpašnieka atļaujas marķētas ar apzīmējumu, kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes.
Likums paredz lielāku preču zīmju ar reputāciju aizsardzību. Par spēkā neesošu var atzīt preču zīmi, ja tā ir identiska vai līdzīga agrāk reģistrētai preču zīmei, ja agrākajai preču zīmei ir bijusi reputācija Latvijā, vai - agrākas Eiropas Savienības preču zīmes gadījumā – ja tai ir bijusi reputācija Eiropas Savienībā, un vēlākās preču zīmes lietotājs bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitēt agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.
Tiesiska režīma ziņā likums pielīdzina tiesības uz preču zīmēm kustamajai mantai Civillikuma izpratnē. Likums saglabā iespēju vienai preču zīmei būt vairāku personu kopīpašumā, kā arī iespēju ieķīlāt un citādi rīkoties ar preču zīmēm. Tostarp preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Atbilstoši licences līguma raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.
Likums arī paredz jaunu zīmes veidu – sertifikācijas zīmi, kas ļauj atšķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertifikācijas zīmes īpašnieks pats vai cita persona īpašnieka uzdevumā ir sertificējusi attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no tādām precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti. Sertifikācijas zīmes īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp publisko tiesību juridiska persona, ar nosacījumu, ka šī persona neveic saimniecisko apriti, kas ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tā sertificē.
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo normatīvo aktu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Preču zīmju likums papildina apzīmējumu klāstu, kas var veidot preču zīmes. Tā, piemēram, preču zīmes var veidot arī skaņu zīmes, kustību zīmes, ornamenta zīmes u.c. Preču zīmju likums arī paredz, ka preču zīmes īpašnieks var būt personu apvienība, ja tā spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, kā arī slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.
Būtisks jauninājums ir preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības attiecībā uz precēm, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā. Proti, reģistrētās preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut citām personām saimnieciskajā apritē Latvijā ievest arī preces, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp to iepakojums, ir ievestas no trešajām valstīm un ir bez preču zīmes īpašnieka atļaujas marķētas ar apzīmējumu, kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes.
Likums paredz lielāku preču zīmju ar reputāciju aizsardzību. Par spēkā neesošu var atzīt preču zīmi, ja tā ir identiska vai līdzīga agrāk reģistrētai preču zīmei, ja agrākajai preču zīmei ir bijusi reputācija Latvijā, vai - agrākas Eiropas Savienības preču zīmes gadījumā – ja tai ir bijusi reputācija Eiropas Savienībā, un vēlākās preču zīmes lietotājs bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitēt agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.
Tiesiska režīma ziņā likums pielīdzina tiesības uz preču zīmēm kustamajai mantai Civillikuma izpratnē. Likums saglabā iespēju vienai preču zīmei būt vairāku personu kopīpašumā, kā arī iespēju ieķīlāt un citādi rīkoties ar preču zīmēm. Tostarp preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Atbilstoši licences līguma raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.
Likums arī paredz jaunu zīmes veidu – sertifikācijas zīmi, kas ļauj atšķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertifikācijas zīmes īpašnieks pats vai cita persona īpašnieka uzdevumā ir sertificējusi attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no tādām precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti. Sertifikācijas zīmes īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp publisko tiesību juridiska persona, ar nosacījumu, ka šī persona neveic saimniecisko apriti, kas ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tā sertificē.
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo normatīvo aktu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
