11|05|2020
IEROBEŽOJUMS IEPAZĪTIES AR LIETAS MATERIĀLIEM, PAMATOJOTIES UZ PERSONAS DATU AIZSARDZĪBU, UN TĀ APSTRĪDĒŠANA
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 7. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA-73/2020.
Senāts rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas tika ierosināta, pamatojoties uz SIA pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu sakarā ar SIA kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 21. jūnija spriedumu (Spriedums). Ar Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 7. aprīļa spriedumu Administratīvās apgabaltiesas Spriedums tika atstāts negrozīts.
VID ar lēmumu atzina par pamatotu SIA auditā noteikto nodokļu aprēķinu, ar kuru tika konstatēts, ka SIA bija iegrāmatojusi faktiski nenotikušus darījumus ar vairākām citām SIA. Izrietoši SIA tika samazināts no budžeta atmaksājamais priekšnodoklis, noteikts budžetā papildus maksājamais PVN, aprēķināta nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī koriģēts SIA ienākumu un izdevumu apjoms. Minēto VID lēmumu SIA pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Administratīvā apgabaltiesa ar Spriedumu SIA pieteikumu noraidīja, norādot, ka konkrētie strīdus pamatā esošie darījumi faktiski nav notikuši un SIA par šo darījumu “neīsto” raksturu ir zinājusi, līdz ar to nepastāv likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktā minētie nosacījumi priekšnodokļa atskaitīšanai.
SIA par Spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apgabaltiesa nav veikusi atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (zaudējis spēku 05.07.2018.) interpretāciju, kā arī ir pārkāpusi vairākas Administratīvā procesa likuma (APL) tiesību normas, nepamatoti ierobežojot SIA tiesības iepazīties ar pierādījumiem, kā arī pieļāvusi citus procesuāla rakstura pārkāpumus. Apgabaltiesa tostarp bija noteikusi ierobežojumu SIA un citām personām, kas nav lietas dalībnieki, iepazīties ar SIA, ar kurām bija iegrāmatoti faktiski nenotikušie darījumi, ziņojumiem par darba ņēmēju VSAOI un IIN.
Senāts secināja, ka APL 145. panta ceturtā daļa pieļauj ierobežot procesa dalībnieka tiesības iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, ja tam ir pamatots un tiesisks iemesls. Šāds apstāklis rada izņēmumu no APL 247. panta trešajā daļā noteiktā principa, kas paredz tiesas sprieduma pamatošanu vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībniekam ir bijusi iespēja izteikties. Ierobežojums tika noteikts informācijai, kas attiecas uz personas privāto dzīvi un ar tiesas lēmumu noteiktajam ierobežojumam izrietoši ir likumā pamatots iemesls – personas datu un personas tiesību uz privāto dzīvi aizsardzība. Minēto informāciju nav iespējams nodalīt no pārējās dokumenta daļas, tādējādi tās aizsardzība nebija iespējama citādi, kā vien pilnībā ierobežojot pieeju. Tāpat šie dokumenti nav bijuši vienīgi un izšķirošie pierādījumi lietas izskatīšanā, bet gan kalpojuši tikai kā papildu pierādījumi.
Senāts izrietoši pamatoja, ka, lai SIA varētu apstrīdēt tiesas noteikto ierobežojumu iepazīties ar lietas materiāliem, tai ir jānorāda, kā noteiktais ierobežojums varētu ietekmēt lietas iznākumu, proti, vai pierādījumi bija izšķiroši vai papildinoši. Savukārt vispārīga atsaukšanās uz lietas dalībnieka tiesībām uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem, pārkāpšanu nav uzskatāma par pamatotu un pietiekamu, lai šādu ierobežojumu atzītu par prettiesisku.
Spriedums pieejams:
http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar Zvērinātu advokātu biroju “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Senāts rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas tika ierosināta, pamatojoties uz SIA pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu sakarā ar SIA kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 21. jūnija spriedumu (Spriedums). Ar Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 7. aprīļa spriedumu Administratīvās apgabaltiesas Spriedums tika atstāts negrozīts.
VID ar lēmumu atzina par pamatotu SIA auditā noteikto nodokļu aprēķinu, ar kuru tika konstatēts, ka SIA bija iegrāmatojusi faktiski nenotikušus darījumus ar vairākām citām SIA. Izrietoši SIA tika samazināts no budžeta atmaksājamais priekšnodoklis, noteikts budžetā papildus maksājamais PVN, aprēķināta nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī koriģēts SIA ienākumu un izdevumu apjoms. Minēto VID lēmumu SIA pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Administratīvā apgabaltiesa ar Spriedumu SIA pieteikumu noraidīja, norādot, ka konkrētie strīdus pamatā esošie darījumi faktiski nav notikuši un SIA par šo darījumu “neīsto” raksturu ir zinājusi, līdz ar to nepastāv likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktā minētie nosacījumi priekšnodokļa atskaitīšanai.
SIA par Spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apgabaltiesa nav veikusi atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (zaudējis spēku 05.07.2018.) interpretāciju, kā arī ir pārkāpusi vairākas Administratīvā procesa likuma (APL) tiesību normas, nepamatoti ierobežojot SIA tiesības iepazīties ar pierādījumiem, kā arī pieļāvusi citus procesuāla rakstura pārkāpumus. Apgabaltiesa tostarp bija noteikusi ierobežojumu SIA un citām personām, kas nav lietas dalībnieki, iepazīties ar SIA, ar kurām bija iegrāmatoti faktiski nenotikušie darījumi, ziņojumiem par darba ņēmēju VSAOI un IIN.
Senāts secināja, ka APL 145. panta ceturtā daļa pieļauj ierobežot procesa dalībnieka tiesības iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, ja tam ir pamatots un tiesisks iemesls. Šāds apstāklis rada izņēmumu no APL 247. panta trešajā daļā noteiktā principa, kas paredz tiesas sprieduma pamatošanu vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībniekam ir bijusi iespēja izteikties. Ierobežojums tika noteikts informācijai, kas attiecas uz personas privāto dzīvi un ar tiesas lēmumu noteiktajam ierobežojumam izrietoši ir likumā pamatots iemesls – personas datu un personas tiesību uz privāto dzīvi aizsardzība. Minēto informāciju nav iespējams nodalīt no pārējās dokumenta daļas, tādējādi tās aizsardzība nebija iespējama citādi, kā vien pilnībā ierobežojot pieeju. Tāpat šie dokumenti nav bijuši vienīgi un izšķirošie pierādījumi lietas izskatīšanā, bet gan kalpojuši tikai kā papildu pierādījumi.
Senāts izrietoši pamatoja, ka, lai SIA varētu apstrīdēt tiesas noteikto ierobežojumu iepazīties ar lietas materiāliem, tai ir jānorāda, kā noteiktais ierobežojums varētu ietekmēt lietas iznākumu, proti, vai pierādījumi bija izšķiroši vai papildinoši. Savukārt vispārīga atsaukšanās uz lietas dalībnieka tiesībām uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem, pārkāpšanu nav uzskatāma par pamatotu un pietiekamu, lai šādu ierobežojumu atzītu par prettiesisku.
Spriedums pieejams:
http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar Zvērinātu advokātu biroju “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
