12|06|2020
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANA SABIEDRĪBAS VAJADZĪBĀM UN TAISNĪGAS ATLĪDZĪBAS NODROŠINĀŠANAS MEHĀNISMS
Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 14. maija spriedums lietā Kostov and Others v. Bulgaria, iesnieguma Nr. 66581/12 un 25054/15
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2020. gada 14. maijā pasludināja spriedumu lietā, atzīstot, ka Bulgārija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 1. protokola 1. pantu, atsavinot privātpersonu zemes īpašumus autoceļu būvniecībai un par to nesniedzot atbilstošu un samērīgu atlīdzību.
2011. gadā Bulgārijas valdība ekspropriēja pirmajam pieteikuma iesniedzējam piederošo zemes gabalu Sofijas nomalē, lai izbūvētu krustojumu uz Sofijas-Varnas automaģistrāles. Tā no pirmā pieteikuma iesniedzēja tika ekspropriēta zeme, par ko tika piešķirta kompensācija vidēji apmēram BGN 0,22 (EUR 0,11) par kvadrātmetru, savukārt otrais un trešais pieteikuma iesniedzējs saņēma BGN 0,84 (EUR 0,43) par kvadrātmetru par sev piederošo zemes gabalu.
Pieteikuma iesniedzēji vērsās ECT un lūdza ECT atzīt, ka valdības piešķirtā kompensācija ir pārāk zema un nesamērīga, tādējādi pārkāpjot nacionālo likumu, kas paredz, ka īpašuma ekspropriācijas gadījumā tiek sniegta kompensācija, kas ir vienāda ar šo īpašumu salīdzināmiem citiem īpašumiem tirgus vērtību. Tā tiesvedības gaita tika konstatēts, ka zemes gabals, kas pārdots par summu BGN 225 (EUR 115) par kvadrātmetru, ir salīdzināms ar pirmā pieteikuma iesniedzēja īpašumu, savukārt zemes gabals, kas pārdots par summu BGN 25 (EUR 13) par kvadrātmetru, ir pielīdzināms otrā un trešā pieteikuma iesniedzēja īpašumam.
Tomēr Augstākā administratīvā tiesa konstatēja, ka tikai viens salīdzināmais īpašums nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai noteiktu ekspropriētās zemes tirgus vērtību. Tāpēc kompensācijas summa bija jāaprēķina, pamatojoties uz valdības izteiktajām formulām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Pieteikuma iesniedzēji, pamatojoties uz ECK 1. protokola 1. pantu, sūdzējās, ka viņiem piešķirtā kompensācija nav bijusi saistīta ar attiecīgo īpašumu tirgus vērtību. ECT izrietoši vērtēja, vai tiesību uz īpašumu ierobežojums ir bijis samērīgs un atzīmēja, ka, lai arī citu līdzīgu īpašumu tirgus vērtība nevar tikt pielīdzināta iesniedzēju īpašumiem, tomēr šīm īpašumu tirgus vērtībām vajadzēja kalpot kā norādei (pamatam) uz līdzīgo tirgus cenu un atbilstīgu kompensāciju.
Līdz ar to pieteikuma iesniedzējiem izmaksātās kompensācijas nav bijušas saskaņā ar nacionālās valsts likumiem, ņemot vērā, ka kompensācija nepamatoti nebija saistīta ar pieteikuma iesniedzēju zemes tirgus vērtību un attiecīgo īpašumu atsavināšana radīja nesamērīgu un pārmērīgu slogu pieteikuma iesniedzējiem, neradot taisnīgu līdzsvaru starp viņu tiesību uz īpašumu aizsardzību un sabiedrības interesēm.
Spriedums ir pieejams:
http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-202440
Lai iegūtu plašāku informāciju, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2020. gada 14. maijā pasludināja spriedumu lietā, atzīstot, ka Bulgārija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 1. protokola 1. pantu, atsavinot privātpersonu zemes īpašumus autoceļu būvniecībai un par to nesniedzot atbilstošu un samērīgu atlīdzību.
2011. gadā Bulgārijas valdība ekspropriēja pirmajam pieteikuma iesniedzējam piederošo zemes gabalu Sofijas nomalē, lai izbūvētu krustojumu uz Sofijas-Varnas automaģistrāles. Tā no pirmā pieteikuma iesniedzēja tika ekspropriēta zeme, par ko tika piešķirta kompensācija vidēji apmēram BGN 0,22 (EUR 0,11) par kvadrātmetru, savukārt otrais un trešais pieteikuma iesniedzējs saņēma BGN 0,84 (EUR 0,43) par kvadrātmetru par sev piederošo zemes gabalu.
Pieteikuma iesniedzēji vērsās ECT un lūdza ECT atzīt, ka valdības piešķirtā kompensācija ir pārāk zema un nesamērīga, tādējādi pārkāpjot nacionālo likumu, kas paredz, ka īpašuma ekspropriācijas gadījumā tiek sniegta kompensācija, kas ir vienāda ar šo īpašumu salīdzināmiem citiem īpašumiem tirgus vērtību. Tā tiesvedības gaita tika konstatēts, ka zemes gabals, kas pārdots par summu BGN 225 (EUR 115) par kvadrātmetru, ir salīdzināms ar pirmā pieteikuma iesniedzēja īpašumu, savukārt zemes gabals, kas pārdots par summu BGN 25 (EUR 13) par kvadrātmetru, ir pielīdzināms otrā un trešā pieteikuma iesniedzēja īpašumam.
Tomēr Augstākā administratīvā tiesa konstatēja, ka tikai viens salīdzināmais īpašums nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai noteiktu ekspropriētās zemes tirgus vērtību. Tāpēc kompensācijas summa bija jāaprēķina, pamatojoties uz valdības izteiktajām formulām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Pieteikuma iesniedzēji, pamatojoties uz ECK 1. protokola 1. pantu, sūdzējās, ka viņiem piešķirtā kompensācija nav bijusi saistīta ar attiecīgo īpašumu tirgus vērtību. ECT izrietoši vērtēja, vai tiesību uz īpašumu ierobežojums ir bijis samērīgs un atzīmēja, ka, lai arī citu līdzīgu īpašumu tirgus vērtība nevar tikt pielīdzināta iesniedzēju īpašumiem, tomēr šīm īpašumu tirgus vērtībām vajadzēja kalpot kā norādei (pamatam) uz līdzīgo tirgus cenu un atbilstīgu kompensāciju.
Līdz ar to pieteikuma iesniedzējiem izmaksātās kompensācijas nav bijušas saskaņā ar nacionālās valsts likumiem, ņemot vērā, ka kompensācija nepamatoti nebija saistīta ar pieteikuma iesniedzēju zemes tirgus vērtību un attiecīgo īpašumu atsavināšana radīja nesamērīgu un pārmērīgu slogu pieteikuma iesniedzējiem, neradot taisnīgu līdzsvaru starp viņu tiesību uz īpašumu aizsardzību un sabiedrības interesēm.
Spriedums ir pieejams:
http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-202440
Lai iegūtu plašāku informāciju, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
