19|06|2020
JĒDZIENA "ĀRKĀRTĒJS APSTĀKLIS" SATURS UN GAISA PĀRVADĀTĀJA IESPĒJAMĀ ATBRĪVOŠANA NO PIENĀKUMA IZMAKSĀT KOMPENSĀCIJU PAR LIDOJUMA ATCELŠANU VAI ILGU KAVĒŠANOS
Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedums lietā Nr. C-74/19
2020. gada 11. jūnijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-74/19, secinot, ka par ārkārtēju apstākli ir uzskatāma arī pasažiera problemātiska uzvedība, ja vien apkalpojošais gaisa pārvadātājs nav veicinājis šādu uzvedību un ja vien tas ir veicis visus nepieciešamos un atbilstošos pasākumus, kas brīdina par šādu uzvedību un spētu novērst tās radītās negatīvās sekas.
Persona A (turpmāk – A) bija iegādājusies gaisa pārvadātāja lidojumu no Fortalezas uz Oslo ar pārsēšanos Lisabonā. A Oslo ielidoja ar gandrīz 24 stundu kavēšanos, kas bija radusies tādēļ, ka A nebija iespējams pagūt uz iekāpšanu savienotajā reisā no Lisabonas uz Oslo, jo pirmais reiss no Fortalezas uz Oslo bija aizkavējies.
Aizkavēšanās bija radusies, jo iepriekšējā šā gaisa kuģa lidojuma laikā no Lisabonas uz Fortalezu tas bija spiests nolaisties Grankanārijā, lai no gaisa kuģa izraidītu pasažieru, kam bija izteikta problemātiska uzvedība un kas uzbruka gan pasažieriem, gan arī salona apkalpes locekļiem. Tādējādi A Oslo ieradās tikai ar nākamo gaisa pārvadātāja organizēto reisu.
A gaisa pārvadātājam lūdza izmaksāt kompensāciju 600 EUR apmērā, balstoties uz Regulā Nr. 261/2004 (turpmāk – Regula) ietverto regulējumu, savukārt gaisa pārvadātājs šo kompensāciju izmaksāt atteicās, pamatojoties uz to, ka šo kavēšanos bija izraisījis ārkārtējs apstāklis Regulas izpratnē, tādējādi gaisa pārvadātājam šajā gadījumā nav pienākums izmaksāt kompensāciju.
Tā Lisabonas pirmās instances tiesa uzdeva EST prejudiciālus jautājumus, uz kuriem atbildot, EST tostarp norādīja, ka gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no kompensācijas izmaksāšanas pienākuma, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai kavēšanos par trim vai vairāk stundām ir izraisījis ārkārtējs apstāklis jeb atgadījums, kurš tā rakstura vai iemesla dēļ nav raksturīgs attiecīgā gaisa pārvadātāja parastai darbībai un ir ārpus šī pārvadātāja faktiskās kontroles, turklāt abi šie nosacījumi ir kumulatīvi.
Tādējādi EST atzina, ka pasažiera problemātiska uzvedība, kuras dēļ gaisa kuģa kapteinis ir spiests mainīt attiecīgā lidojuma maršrutu, nav raksturīga attiecīgā apkalpojošā gaisa pārvadātāja parastajai darbībai, un jo vairāk šāda pasažiera uzvedība pēc būtības nav kontrolējama no gaisa pārvadātāja puses. Proti, tās cēlonis ir pasažieris, kura uzvedība un reakcija uz gaisa kuģa apkalpes locekļu lūgumiem nav paredzama, un gaisa kuģu apkalpes locekļu rīcība pastāv ierobežoti līdzekļi pasažiera kontrolēšanai. Līdz ar to gaisa pārvadātājam šādos faktiskajos apstākļos nav pienākums izmaksāt pasažierim kompensāciju par lidojuma atcelšanu vai tā kavēšanos.
Spriedums ir pieejams:
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=134B1C58EAFBB33B2C729A6AAC975F9A?text=&docid=227302&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5178013
Lai iegūtu plašāku informāciju, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
2020. gada 11. jūnijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-74/19, secinot, ka par ārkārtēju apstākli ir uzskatāma arī pasažiera problemātiska uzvedība, ja vien apkalpojošais gaisa pārvadātājs nav veicinājis šādu uzvedību un ja vien tas ir veicis visus nepieciešamos un atbilstošos pasākumus, kas brīdina par šādu uzvedību un spētu novērst tās radītās negatīvās sekas.
Persona A (turpmāk – A) bija iegādājusies gaisa pārvadātāja lidojumu no Fortalezas uz Oslo ar pārsēšanos Lisabonā. A Oslo ielidoja ar gandrīz 24 stundu kavēšanos, kas bija radusies tādēļ, ka A nebija iespējams pagūt uz iekāpšanu savienotajā reisā no Lisabonas uz Oslo, jo pirmais reiss no Fortalezas uz Oslo bija aizkavējies.
Aizkavēšanās bija radusies, jo iepriekšējā šā gaisa kuģa lidojuma laikā no Lisabonas uz Fortalezu tas bija spiests nolaisties Grankanārijā, lai no gaisa kuģa izraidītu pasažieru, kam bija izteikta problemātiska uzvedība un kas uzbruka gan pasažieriem, gan arī salona apkalpes locekļiem. Tādējādi A Oslo ieradās tikai ar nākamo gaisa pārvadātāja organizēto reisu.
A gaisa pārvadātājam lūdza izmaksāt kompensāciju 600 EUR apmērā, balstoties uz Regulā Nr. 261/2004 (turpmāk – Regula) ietverto regulējumu, savukārt gaisa pārvadātājs šo kompensāciju izmaksāt atteicās, pamatojoties uz to, ka šo kavēšanos bija izraisījis ārkārtējs apstāklis Regulas izpratnē, tādējādi gaisa pārvadātājam šajā gadījumā nav pienākums izmaksāt kompensāciju.
Tā Lisabonas pirmās instances tiesa uzdeva EST prejudiciālus jautājumus, uz kuriem atbildot, EST tostarp norādīja, ka gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no kompensācijas izmaksāšanas pienākuma, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai kavēšanos par trim vai vairāk stundām ir izraisījis ārkārtējs apstāklis jeb atgadījums, kurš tā rakstura vai iemesla dēļ nav raksturīgs attiecīgā gaisa pārvadātāja parastai darbībai un ir ārpus šī pārvadātāja faktiskās kontroles, turklāt abi šie nosacījumi ir kumulatīvi.
Tādējādi EST atzina, ka pasažiera problemātiska uzvedība, kuras dēļ gaisa kuģa kapteinis ir spiests mainīt attiecīgā lidojuma maršrutu, nav raksturīga attiecīgā apkalpojošā gaisa pārvadātāja parastajai darbībai, un jo vairāk šāda pasažiera uzvedība pēc būtības nav kontrolējama no gaisa pārvadātāja puses. Proti, tās cēlonis ir pasažieris, kura uzvedība un reakcija uz gaisa kuģa apkalpes locekļu lūgumiem nav paredzama, un gaisa kuģu apkalpes locekļu rīcība pastāv ierobežoti līdzekļi pasažiera kontrolēšanai. Līdz ar to gaisa pārvadātājam šādos faktiskajos apstākļos nav pienākums izmaksāt pasažierim kompensāciju par lidojuma atcelšanu vai tā kavēšanos.
Spriedums ir pieejams:
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=134B1C58EAFBB33B2C729A6AAC975F9A?text=&docid=227302&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5178013
Lai iegūtu plašāku informāciju, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
