30|07|2020
NOILGUMA PĀRTRAUKŠANA, NOSŪTOT ATGĀDINĀJUMU (PAZIŅOJUMU) UZ PERSONAS DEKLARĒTĀS DZĪVESVIETAS ADRESI
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-190/2020
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments (Senāts), pieņemot spriedumu lietā Nr. SKC-190/2020, secināja, ka izrietoši no Dzīvesvietas deklarēšanas likumā ietvertās prezumpcijas satura, fiziska persona dzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā un fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi, kur atbilstoši valstij radītajai sistēmai adresātam ir pienākums būt sasniedzamam, nav vērtējams atrauti no Civillikuma (CL) nosacījumiem.
Starp AS “Swedbank” (Swedbank) un pers. A. 2010. gada 2. augustā tika noslēgts patēriņa kredīta līgums, ar kuru atbildētājai tika piešķirts kredīts 2822,57 EUR ar atmaksas termiņu līdz 2015. gada 27. jūlijam. Cita starpā minētās saistības izpildes nodrošināšanai starp Swedbank un pers. B. tika noslēgta galvojuma līgums, kur pers. B. uzņēmās saistību kā pati parādniece. 2011. gada 12. aprīli Swedbank vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma, savukārt 2012. gada augustā Swedbank un SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” (INKASSO) noslēdza cesijas līgumu.
2016. gada februārī INKASSO cēla prasību pret pers. A un pers. B. par parāda piedziņu, lūdzot no pers. A. piedzīt parādu 3496,04 EUR apmērā, kā arī piedziņas neiespējamības gadījumā no pers. A. iepriekš minēto parāda summu piedzīt no pers. B. Celtajā prasībā tika norādīts, ka atbildētāja nav atmaksājusi Swedbank aizdevumu. Tāpat atbildētājai tika paziņots par noslēgto cesijas līgumu.
Pirmās instances tiesa prasību noraidīja. Arī apgabaltiesa ar 2019. gada 28. marta spriedumu prasību noraidīja. Apgabaltiesa spriedumā norāda, ka lietā nav strīda, ka starp Swedbank un pers. A. tika noslēgts patēriņa līgums, kas Komerclikuma (KCL) izpratnē ir uzskatāms par komercdarījumu, kuram savukārt ir piemērojami KCL 406. panta noteikumi par 3 gadu noilguma termiņu.
Ņemot vērā, ka kopš brīža, kad Swedbank vienpusēji atkāpās no līguma, kas noslēgts ar pers. A. līdz prasības celšanas dienai tiesā ir pagājuši vairāk nekā KCL noteiktie 3 gadi, tiesai bija jānoskaidro, vai no kreditora puses ir veiktas darbības, kas pārtrauc noilguma tecējumu.
Ņemot vērā, ka pers. A., sniedzot paskaidrojumus par prasību, norādīja, ka prasītāja paziņojumus nebija saņēmusi, un prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ka būtu nosūtīts un izsniegts atgādinājums, kas pārtrauc noilguma tecējumu, tad secināms, ka paziņojuma nosūtīšana uz adresi (deklarēto adresi), kuru līguma puse nav norādījusi korespondences saņemšanai, nevar būt par pierādījumu noilguma pārtraukšanai.
Senāts atzina, ka apgabaltiesas tiesas spriedums ir atceļams, ņemot vērā, ka prasītājas parakstītie un izsūtītie atgādinājumi ierakstītu vēstuļu formā pers. A. uz tās deklarēto dzīvesvietas adresi, nevar tikt uzskatīti par nepareizi nosūtītiem CL izpratnē, jo kreditoram ir pamats paļauties uz adresāta sasniedzamību tā deklarētajā dzīvesvietas adresē. Persona šādā gadījumā var izvairīties no dokumenta faktiskas saņemšanas, bet ne no dokumentu saņemšanas tiesiskā nozīmē.
Pieejams:
ttp://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu plašāku informāciju, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments (Senāts), pieņemot spriedumu lietā Nr. SKC-190/2020, secināja, ka izrietoši no Dzīvesvietas deklarēšanas likumā ietvertās prezumpcijas satura, fiziska persona dzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā un fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi, kur atbilstoši valstij radītajai sistēmai adresātam ir pienākums būt sasniedzamam, nav vērtējams atrauti no Civillikuma (CL) nosacījumiem.
Starp AS “Swedbank” (Swedbank) un pers. A. 2010. gada 2. augustā tika noslēgts patēriņa kredīta līgums, ar kuru atbildētājai tika piešķirts kredīts 2822,57 EUR ar atmaksas termiņu līdz 2015. gada 27. jūlijam. Cita starpā minētās saistības izpildes nodrošināšanai starp Swedbank un pers. B. tika noslēgta galvojuma līgums, kur pers. B. uzņēmās saistību kā pati parādniece. 2011. gada 12. aprīli Swedbank vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma, savukārt 2012. gada augustā Swedbank un SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” (INKASSO) noslēdza cesijas līgumu.
2016. gada februārī INKASSO cēla prasību pret pers. A un pers. B. par parāda piedziņu, lūdzot no pers. A. piedzīt parādu 3496,04 EUR apmērā, kā arī piedziņas neiespējamības gadījumā no pers. A. iepriekš minēto parāda summu piedzīt no pers. B. Celtajā prasībā tika norādīts, ka atbildētāja nav atmaksājusi Swedbank aizdevumu. Tāpat atbildētājai tika paziņots par noslēgto cesijas līgumu.
Pirmās instances tiesa prasību noraidīja. Arī apgabaltiesa ar 2019. gada 28. marta spriedumu prasību noraidīja. Apgabaltiesa spriedumā norāda, ka lietā nav strīda, ka starp Swedbank un pers. A. tika noslēgts patēriņa līgums, kas Komerclikuma (KCL) izpratnē ir uzskatāms par komercdarījumu, kuram savukārt ir piemērojami KCL 406. panta noteikumi par 3 gadu noilguma termiņu.
Ņemot vērā, ka kopš brīža, kad Swedbank vienpusēji atkāpās no līguma, kas noslēgts ar pers. A. līdz prasības celšanas dienai tiesā ir pagājuši vairāk nekā KCL noteiktie 3 gadi, tiesai bija jānoskaidro, vai no kreditora puses ir veiktas darbības, kas pārtrauc noilguma tecējumu.
Ņemot vērā, ka pers. A., sniedzot paskaidrojumus par prasību, norādīja, ka prasītāja paziņojumus nebija saņēmusi, un prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ka būtu nosūtīts un izsniegts atgādinājums, kas pārtrauc noilguma tecējumu, tad secināms, ka paziņojuma nosūtīšana uz adresi (deklarēto adresi), kuru līguma puse nav norādījusi korespondences saņemšanai, nevar būt par pierādījumu noilguma pārtraukšanai.
Senāts atzina, ka apgabaltiesas tiesas spriedums ir atceļams, ņemot vērā, ka prasītājas parakstītie un izsūtītie atgādinājumi ierakstītu vēstuļu formā pers. A. uz tās deklarēto dzīvesvietas adresi, nevar tikt uzskatīti par nepareizi nosūtītiem CL izpratnē, jo kreditoram ir pamats paļauties uz adresāta sasniedzamību tā deklarētajā dzīvesvietas adresē. Persona šādā gadījumā var izvairīties no dokumenta faktiskas saņemšanas, bet ne no dokumentu saņemšanas tiesiskā nozīmē.
Pieejams:
ttp://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu plašāku informāciju, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
