30|06|2021
EST: VDAR prasībām neatbilst ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punktu publiskošana
Eiropas Savienības Tiesas (EST) 22.06.2021. spriedums lietā C‑439/19
EST ir pieņēmusi spriedumu saistībā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā, kurā persona iesniedza konstitucionālo sūdzību, lūdzot izvērtēt Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrās daļas atbilstību Satversmes 96. pantā paredzētajām pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa paredz: “Informācija par […] likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātajiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī pārējā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā […] esošā informācija ir vispārpieejama informācija.”
Savukārt Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts noteic: “Personas dati tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).”
Satversmes tiesa vēlējās noskaidrot, vai datu integritātes un konfidencialitātes princips paredz aizliegumu dalībvalstīm noteikt vispārpieejamas informācijas statusu informācijai par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un pieļaut attiecīgo datu apstrādi izpaušanas veidā, kā to noteic Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa.
EST atgādināja, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību nav absolūtas, bet tās ir ņemamas vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām. Tātad, lai noteiktu, vai personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem publiska izpaušana ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot piešķirtās pilnvaras, un vai tiesību aktos, ar kuriem atļauta šāda izpaušana, ir paredzētas atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā iejaukšanos personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, tā ir attaisnojama un samērīga, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.
EST secināja, ka personas datu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un pārkāpumu uzskaites punktiem publiska izpaušana var veidot smagu iejaukšanos tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, jo tā var izraisīt sabiedrības nosodījumu un var būt pamats datu subjekta stigmatizācijai. EST norādīja, ka Latvijas likumdevējs nav apsvēris, vai pastāv citi, personas tiesības mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu sasniegt izvirzīto mērķi uzlabot ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību tikpat efektīvā veidā.
Ievērojot minēto, EST secinājusi, ka VDAR prasībām neatbilst tāds tiesiskais regulējums, ar kuru dati par ceļu satiksmes pārkāpumu uzskaites punktiem tiek darīti publiski pieejami, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot šo datu iegūšanu ar konkrētu interesi.
Sākums
EST ir pieņēmusi spriedumu saistībā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā, kurā persona iesniedza konstitucionālo sūdzību, lūdzot izvērtēt Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrās daļas atbilstību Satversmes 96. pantā paredzētajām pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa paredz: “Informācija par […] likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātajiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī pārējā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā […] esošā informācija ir vispārpieejama informācija.”
Savukārt Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts noteic: “Personas dati tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).”
Satversmes tiesa vēlējās noskaidrot, vai datu integritātes un konfidencialitātes princips paredz aizliegumu dalībvalstīm noteikt vispārpieejamas informācijas statusu informācijai par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un pieļaut attiecīgo datu apstrādi izpaušanas veidā, kā to noteic Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa.
EST atgādināja, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību nav absolūtas, bet tās ir ņemamas vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām. Tātad, lai noteiktu, vai personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem publiska izpaušana ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot piešķirtās pilnvaras, un vai tiesību aktos, ar kuriem atļauta šāda izpaušana, ir paredzētas atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā iejaukšanos personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, tā ir attaisnojama un samērīga, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.
EST secināja, ka personas datu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un pārkāpumu uzskaites punktiem publiska izpaušana var veidot smagu iejaukšanos tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, jo tā var izraisīt sabiedrības nosodījumu un var būt pamats datu subjekta stigmatizācijai. EST norādīja, ka Latvijas likumdevējs nav apsvēris, vai pastāv citi, personas tiesības mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu sasniegt izvirzīto mērķi uzlabot ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību tikpat efektīvā veidā.
Ievērojot minēto, EST secinājusi, ka VDAR prasībām neatbilst tāds tiesiskais regulējums, ar kuru dati par ceļu satiksmes pārkāpumu uzskaites punktiem tiek darīti publiski pieejami, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot šo datu iegūšanu ar konkrētu interesi.
